Vakar sēdēju un meklēju melodiju, jo prāta virmoja domas par meiteni, ar kuru es biju kopā kādu laiciņu, tāpēc nolēmu uzrakstīt nelielu līriku pašsacerēru tieši priekš viņas.
1.Pants Laiks ir pāgajis, bet stils Stils paliek nemainīgs Aizmugurē palikuši tie Kuriem es visu gaišu saku
Lēnā garā pa rajonu savu Dzirdamas tikai riešanas skaņas Paceļas migla un apklusina skaņas Es lenā garā eju atstājot pēdas savas
Arā mēness ir vieniīgais avots Kas gaismu man dod Negaidīti Kaut kas apķer mani Maigā balsī saka "Lūdzu neatlaid mani!"
Nākamais gājiens ir pagrieziens, Aiz tā seko apskāviens ciesš Es jūtu kā siltums pārņem mūs "Paldies, ka izglābi mani!"
Es jūtu kā tava sirds pukst Mīlestība pa vēnam plūst Tu pieglaudies ciešāk man klāt Tavās acīs ir redzams smaids jau
Pēc pastaigas garas es pavadu Lidz mājam tavām Lēnā garā es atskatos Kā tu ieej mājas savās
Iemīlējies biju es tevī, bet nebiju spējigs Pateikt tev to acīs tieši, bet bija zināms Ka tev pret mani jūtas rodas jau Mīlestība mums pavadīt laiku kopā ļauj Ceru, ka mūsu mīlestība nesabruks tik strauji Es priecājos, ka man izkrita iespēja tāda Sajust īpašu cilvēku man blakām Bet šim stāstam tomēr pienāca beigas savas.
2.Pants Saņemu sms no tevis kur teikts “Lūdzu satiekamies tas ir steidzīgi!” Nedomādams kapuce pāri,botes kājas No korpusa ārā
Redzēju tevi stāvam acis šaudījās Pa labi, pa kreisi Noskupstīju ar domu, ka tas nebūs Mūsu pēdejais skūpsts
Pēc tava teiktā es sapratu Mūsu ceļi šķirās Mēs atkal kļūstam sveši Pēc visa, ko piedzīvojām kopā
Tagad jāmet visu ugunskurā Turot mūsu albūmu es sapratu Uguns tiks apdzēsts Sirds mana tiek iesaldēta no jauna Sāku es atkal savu veco ceļu no jauna Nekad neaizmirsīšu tavu apskāvienu Tavu balsi, kura maigi man teica “Lūdzu neatlaid mani!”
Iemīlējies biju es tevī, bet nebiju spējigs Pateikt tev to acīs tieši, bet bija zināms Ka tev pret mani jūtas rodas jau Mīlestība mums pavadīt laiku kopā ļauj Ceru, ka mūsu mīlestība nesabruks tik strauji Es priecājos, ka man izkrita iespēja tāda Sajust īpašu cilvēku man blakām Bet šim stāstam tomēr pienāca beigas savas.