Saulcerīte, protams, nav mans vārds. Vecāki izvēlējās pavisam vienkāršu un skanīgu vārdu savai mazajai atvasītei.  Šis ir mans pseidonīms vairāku gadu garumā. Kāpēc Saulcerīte? Laikam jau tāpēc, ka pirmais ko sagaidu no vīrieša, ir mērķtiecība. Jā, varbūt, Antiņam no lugas nebija pārāk daudz pasaulīgās (materiālās pasaules) gudrības, bet viņam piemita neatlaidība sasniegt iecerēto.

Ko novēroju mūsdienu pasaulē un iepazīšanās portālos? To, ka daudzi/daudzas meklē viegli saņemamu, gatavu un priekšstatiem atbilstošu personu. Ilgākai vai īslaicīgākai lietošanai. Tieši tā  - lietošanai. Cilvēks aug un veidojas par personību daudzus gadus. Viņu ietekmē cilvēki un apstākļi un rezultātā veidojas īpašību kopums, kuru vienā dienā neizmainīsi. Un nevajag arī, jo tā jau tieši ir katra iekšējā būtība. Ir tāda sajūta, ka daži vienkārši vēlas, kā tādu plūmi no koka noraut, apēst un kauliņu izspļaut.

Varbūt, kādam šis salīdzinājums šķiet skarbs, bet arī grāmatu grāmata Bībele ir sarakstīta līdzībās un man šķiet, ka tieši līdzības ir tas veids, kā pasniegt savu domu. Ja es attieksmi pret otru salīdzinātu, piemēram, ar māju, tad katram ir skaidrs cik jāiegulda mājas uzbūvēšanā, uzturēšanā un kopšanā. Lauksaimniekiem, varbūt, saprotama būtu līdzība ar zirgu vai tehniku. Un arī šeit ir ieguldījumi, ieguldījumi  un tikai tad atdeve. Taču ar cilvēku ir vienkāršāk – atved mājās (vai arī neved, iekārtojies pie viņa) un gaidi kādus brīnumus rādīs, kādus labumus piegādās.
Mīlam lietas un lietojam cilvēkus.

Un neviens jau nav teicis, ka es neesmu tāda, kā tikko aprakstīju. Zināmā mērā esmu. Arī man ir pieķeršanās un dažādas vēlmes. Tāpēc jau Saulcerīte :D Un, droši vien, būs tādi cilvēki, kuri teiks, ka cenšos atrast tādu vīrieti, kurš nemaz neeksistē. Tā tas noteikti varētu būt… Taču tā ir mana dzīve un mana pieredze. Arī šāda pieredze ir jāizdzīvo. 

Pasakām ticu, bet, ka iespējams virtuāli veidot attiecības neticu. Tomēr katra sarakste var būt tā aiz kuras atrodas cilvēks ar kuru ir vērts satikties un veidot attiecības. Vai tā būs tikai nejauša tikšanās, draudzība vai mīlas stāsts, to jau nevar pateikt, ne no pirmā skata, ne vārda…. Jābaro tas Zelta zirgs ar kuru kalnā tikt…