Maza meitenīte turēja rokās divus ābolus. Istabā ienāca mamma un, mīļi smaidot, jautāja savai princesei:
«Mīļā, vai tu savai mammītei iedosi vienu ābolu?».
Pāris sekundes meitene skatījās uz mammu, un pēc tam fiksi iekoda vienā un pēc tam otrā ābolā.
Sieviete sajuta, kā smaids sastingst viņas sejā, taču ļoti centās neizrādīt savu sarūgtinājumu. Viņu sarūgtināja tas, ka viņas mīļā meita nevēlējās ar viņu dalīties
Un pēkšņi meitenīte pastiepa rociņā vienu no iekostajiem āboliem un teica: «Mammīt, ņem šo, šis ir saldāks!»

∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼∼
Morāle: neatkarīgi no tā, cik ļoti vecāks un pieredzējušāks tu esi, nesteidzies nosodīt. Tas, ko tu redzi, var būt ļoti mānīgs. Ļoti bieži, neredzot visu bildi, mēs maldāmies otra cilvēka patiesajos nolūkos.

Tie, kuri draugu kompānijā apmaksā kopējo rēķinu nedara to tāpec, ka būtu bagātāki par pārējiem, bet tāpēc, ka augstu vērtē draudzību.
Tie, kuri pēc asa strīda palūdz piedošanu, dara to ne jau tāpēc, ka viņiem nav taisnība, bet tāpec, ka ciena savu oponentu.
Tie kuri gatavi tev palīdzēt, nedara to tāpēc, ka ir tev kaut ko parādā, bet gan tāpec, ka uzskata tevi par savu draugu.