Kas mīlestība tomēr ir?
Vien maza, sārta slieka,
Kad divas mutes iekārē
Uz giljotīnas tiekas.
Šī smalkā franču mašīna,
Kas kaifam izdomāta,
Spēj daudz ko, mīļā, nolaupīt,
Bet pirmkārt laupa prātu.
Nu, bet, kad prāts ir nolaupīts,
Tad paliek tikai mīla –
Šī mazā, sārtā slieka vien,
Kas atkal mani vīla!
***
Nesitiet mani šonakt!
Šonakt tik skaistas zvaigznes!
Alus
Un sivēns šmorēts
Dvēseli
Debesīs aiznes!
***
Dziļš pavērās man bezdibenis,
Kur agrāk cietu zemi jutu –
Vairs aiziet nevaru no tevis,
Kaut labprāt darījis to būtu.
Jau pārtapt gribēju par putnu
Un augstu gaisā uzlidot,
Bet tu ar saindētu bultu
Tā prati mani ievainot,
Ka tagad bezdibenī krītu
Un zinu – nāve mani skaus,
Vairs neredzēšu gaišu rītu –
Tā būsi tu, ne velns, kas raus!
Kad divas mutes iekārē tiekas
- 76
- 0
- 1
