Kāpēc cilvēkam ir runas dāvana?Tā dota, lai šo un citas Dieva dotās dāvanas varam brīvi saņemt. Kā saņemt? Atskaņojot, ka tās es ņemu. Bet vēl pa vidu – starp saņemšanu, kas nedrīkst būt? Tās ir pretenzijas, kritika, nosodījums, aprunāšana, skaudība... Kas notiek? Nevis analizējam savas sajūtas, lai saskaņoti dzīvotu pēc tā, ko Dievs ļauj darīt, bet sākam dzīvot citu dzīves, tādējādi paejot nost no sevis, tātad no Dieva.
Dzīvības kods no paviršas attieksmes ir sargājams. Tas nav nieka darbs – dzīvības sulu vārdā savu izpausmi apzināties. Runai ar domu jāiet kopā par Patiesības Taku.
Pēc ticības tiek tas, kam ticam.
Lai bij vārdi, kam bij vārdi
Man pašami stipri vārdi
Avotā guni kūru
Caur akmeni dūmi kūp.
Caur mēnesi diegu vēru,
Tur zied zelta purenīši.
No akmeņa lūku plēšu,
Uz ūdeņa rakstu rakstu;
Saka rakstu zinātāji –
Gana grūta rakstīšan ‘,
Kas nemāka, tam bij grūti,
Kas mācēja, tam bij viegli –
Es lasīju tās zīmītes,
Ko saulīte atsūtīja –
Še krustiņis, tur krustiņis
Vidū balta atslēdziņa.
Deviņkārtu jostu tinu
Apkārt dižu ozoliņu;
Cirta čūska, dzēla bite –
Ne lapiņa nedrebēja.
Ko varēja man darīti,
Ko manai‘i galviņai –
Dzelzu kalta man galviņa,
Tēraudiņa dvēselīt’,
Būra mani, skauda mani,
Ij ne nieka nevarēja –
Dieviņš taisa zelta sētu
Apkārt manu augumiņu.
Lai bij vārdi, kam bij vārdi,
Man pašai stipri vārdi.
/Spēka dziesma /
Vai tikai Ziemassvētkos un Jaunā gadā ir jādomā par to, ko sakām, darām, jūtam?
- 21
- 0
- 0
