Uz redzēšanos, mana mīla!
Nu draugu ceļojums sauc tāls.
Kaut dzimtais krasts to nepievīla,
Tak trenc kur projām
Ideāls.
Es nešaubos, ka laimi gūšu,
Es nešaubos, ka zaudēšu,
Es nešaubos, ka, tālē vīlies,
Es atkal mājup
Burāšu.
Ja nav ko darīt, mīļā, gaidi,
Ja ir ko darīt – dari vien!
Es nākšu līdz ar pavasari,
Bet nezinu,
Vai nākšu viens.
Man vizbuļu būs pilni mati
Un bārdā tupēs vālodze –
Tāpat pa jokam –, bet tu dari,
Un neliecieties
Traucēties!
Es teikšu: – Sveika, mana mīla! –
Bet varbūt arī neteikšu –
Kā spartieši pie Termopīlām
Varbūt vēl
Galvu nolikšu.
* * *
Ar lejkannu kāds meitēns iet
Un rozes lej, un dziesmu dzied,
Un ūdens tek, līdz tukšs ir trauks,
Bet rozes augs un rozes plauks.
Vai rozes plauks, to redzēs drīz,
Un, ja ar augs, gan novītīs –
It visam beidzas pavasars,
Bet pakaļ tam nāk rudens bargs,
Līdz beidzot baltā tepiķī
Nāk visu salta ziema tīt –
Es šaubos, vai spēs izdzīvot
Zieds šādos laika apstākļos.
Ja nav ko darīt, mīļā, gaidi!
- 41
- 1
- 0
