Ja Tev šķiet, ka Tevī nav itin nekā, ko otram dot, padalies ar savu mieru. Ieskauj otru savā pieņemšanā.
Cilvēki alkst sajust to lielo brīnumu, kuru pirmā uz zemes dāvina mums visiem mamma - PIEŅEMŠANA. Tu esi pieņemts tieši tāds, kāds Tu esi. Vienmēr. Bez atrunāšanas, noteikumiem, situācijām vai “ērtām” rakstura īpašībām. Tu esi pieņemts un gaidīts vienmēr.
Tā ir tik salda sajūta - es esmu pieņemts. Akceptēts. Tieši tāds, kāds es esmu, bez nepieciešamiem labojumiem. Es esmu pietiekoši labs.
Lai ko Tu izdarītu, lai kā Tev samisētos, lai kā Tu “kristu”, padotos vai “izgāztos” - te Tu pieņemts. Te tevi nekad neatraidīs. Neaizgriezīsies, nenovērsīsies. Tevi uzklausīs un sadzirdēs. Pabūs blakus Tavā sāpīgā klusēšanā. Te tevi netiesās. Neatgrūdīs. Nelabos un neslīpēs.
Te tevi pieglaudīs, apskaus, sasildīs.. Te Tu atjaunosi spēkus. Piepildīsies ar Mīlestību. Saņemsies drosmi piecelties un iesi tālāk.
Katram cilvēkam uz zemes ir jābūt vismaz vienai vietai uz šīs zemes, vismaz vienam cilvēkam pasaulē šajā, kuram blakus ir iespējams atļauties atslābt. pabūt kaut uz mirkli vājš. Lai šīs klātbūtnes sasildīts var spēku savu atkal ieraudzīt.
Tas ir milzīgs magnēts - PIEŅEMŠANA.
Un mēs to meklējam vēlāk savos partneros. Jā, vairāk par cieņu un citām kvalitātēm, mēs neapzināti un apzināti vēlamies sajust - es tieku pieņemts. PIEŅEMTS.
Un mēs to meklējam vēlāk savos partneros. Jā, vairāk par cieņu un citām kvalitātēm, mēs neapzināti un apzināti vēlamies sajust - es tieku pieņemts. PIEŅEMTS.
Mīlestība - tā ir drosme šo pieņemšanu iedot.
Jo, kad ar mani viss ir ļoti labi, kad es smaidu, kad es esmu veiksmīgs un pieprasīts savās un citu acīs - mani mīlēt ir ļoti viegli. Bet vai Tu spēj patiesi pieņemt mani arī vājumā..
Vai Tu spēj dāvāt man šo sajūtas - es nekad neaizgriezīšos. Jo es mīlu tevi. Tādu, kāds Tu esi. Kad kļūdos, kad sapinos, kad domāju padoties, kad pats sev nepatīku..kad pats sev ļoti nespēju ko piedot un pats sev ļoti nepatīku..kad sevī viļos un apmaldos. Vai Tu mani pieņemsi arī tādu?
PIEŅEMŠANA - tas ir ārkārtīgi skaists Mīlestības akts. Tā piemīt mammai, kurā ļoti dabīgā veidā mīt uz bērniem beznosacījuma mīlestība. Mamma no bērna neko negaida, nepieprasa, mamma neiemaina mīlestību pret bērna realizācijas solījumiem. Mamma mīl, jo mammai nemīlēt ir nedabīgi.
Un, kad šo uguni mamma ir mūsos iekūrusi, ir viegli to dot tālāk. Taču ...bieži vien mēs esam izvēlējušies Ienākt pasaulē caur nemīlestību, lai mīlestību iemācītos. Mūsos šī uguns dažreiz nav bērnībā iekurta. Kādreiz pieņemšana nenotiek.
Jo pieņemšanu var iedot tikai tas, kurš pats ir pieņemts..
Vai tas, kurš sevī to ir radis.
Vai tas, kurš sevī to ir radis.
Un, ja Tev dikti salst pasaulē šajā, visticamāk, ir pēdējais laiks šo uguni iemācīties iekurt savā sirdī. Bez mīlestības taču traki salst.
Ir liela Svētība satikt cilvēku, kurš ļoti iemīl tevi, ar savu Mīlestības liesmu uz Tevi dalās. Kādreiz tas ir Skolotājs, kādreiz stiprs sevī un mīlestībā mīļotais cilvēks.
Taču, ja tā nenotiek, notici, tas parāda to, cik spēcīgs esi to izdarīt pats.
Taču, ja tā nenotiek, notici, tas parāda to, cik spēcīgs esi to izdarīt pats.
Un, iespējams, tāda ir Tava sūtība uz zemes - nemeklēt, nemaldīties, nesalt, bet atrast sevī liesmu. Pieņem pats. Sevi. Izdari to pats. Un tad šo aukstumu iepazinis, ar kādu prieku Tev gribēsies PIEŅEMŠANU dāvināt..
Lai Svētīga sirds liesmas satikšana sevī un citos.
